Iepirkšanās. Iepirkšanās laikmetā

Baltijas beziepakojumu veikali, šķiet, sāk augt kā sēnes pēc lietus. Iepirkties ar līdzpaņemtajām burciņām, auduma maisiņiem un sveramās produkcijas maisiņiem nu ir ierasta lieta. Neviens vairs nesūdzas par kokvilnas auduma maisiņu smagumu un aizņemto vietu rokassomiņā, un daudzi pieraduši iepirkties biežāk kā reizi nedēļā, pēc brīvdienām ārpus Rīgas iebraucot kādā no lielveikaliem vai iepirkšanās centriem (meilleur aspirateur voiture).

Atpakaļ pie saknēm un vecmāmiņu ieradumiem

Ja vēl atceraties lauku piena stacijas ar uz tām mūžīgi atrodošamies piena kannām, tad metāla tvertne, koka pabalsts un garā zāle noteikti raisa idilliskas atmiņas. Ne tik sen atpakaļ arī vecākā paaudze strikti atteicās no iepirkšanās lielveikalos. Tā tika aizvietota ar iknedēļas braucienu uz tirgu, kur pie pazīstamās piena produktu tirgotājas, par draudzeni kļuvušās maizes cepējas un Pārdaugavas mazdārziņa īpašnieces krējums, rupjmaize un āboli tika iegādāti ik nedēļas. Tagad tā šķiet kā idille, un tikai nesenās zaļās kustības iespaidā mēs atgriežamies pie piena pudelēm un krējuma burkām, pie pazīstamām pašmāju maizes cepējām un lauku tortēm, pie iknedēļas Nakts tirgus apmeklējuma un jau zināmām melleņu lasītājām (un pārdevējām). Kaut šķiet, ka beziepakojumu laikmets ir kaut kas jauns, nepieciešams tik aizbraukt uz kādu attālāku Latvijas novadu. Joprojām redzēsi, ka maize tiek turēta nevis plastmasas maisiņā, bet gan drānas kulītē, bet graudi, cukurs un milti tiek iepirkti uz svara vai papīra turzās, kuras pēc tam tiek izmantotas malkas krāsns iekuram. Viss tiek patērēts, un nekas netiek izmests kā lieks. Mēs šobrīd varam tikai mācīties.

Rietumu iespaidi

Kad vairāk kā 20 gadus atpakaļ atvērām robežas un ielaidām savā zemē rietumu un skandināvu veikalus un lielveikalu ķēdes, mūsu iepirkšanās ieradumi mainījās. Pie komunisma un deficīta pieradušie, kas iepirkās tirgū vai audzēja paši, šuva paši savas kleitas, svārkus un mēteļus, mēs mainījāmies uz tiem, kas esam šobrīd. Iepērkoties aizvien retāk, izmetot nedaudz bojātās lietas daudz biežāk un mainot savus iepirkšanās ieradumus uz dabai daudz nedraudzīgākiem, mēs saplūdām ar rietumu pasauli. Tagad gan, rietumu tendencēm liekot atgriezties pie vecajiem ieradumiem un apdomīgām patēriņa izvēlēm, mēs arvien biežāk izvēlamies iet vecmāmiņu ceļu. Un tas, kas divdesmit gadu iepriekš likās “kā no laukiem,” mūsdienās ir pats modernākais. Tātad, burku stiepšana uz tirgu un agrā celšanās sestdienas rītā pēc garas piektdienas nakts nav kas neierasts, drīzāk – daudz vairāk saprasts.

Igaunija un Lietuva

Pērnavā, Igaunijā jau sen atpakaļ atvēries beziepakojuma veikals sniedz iespēju gan tūristiem, gan arī vietējiem iedzīvotājiem iegādāties praktiski visu sadzīvē nepieciešamo bez lieka iepakojuma. Tā, piemēram, varat doties pēc ikrīta kafijas, piekožot klāt zem stikla vāka paslēpušos cepumus. Arī Lietuvā, Kauņā un Viļņā, ir atvērušies jauni (un ne tika jauni) beziepakojumu veikali. Kaut jebkurā no minētajām pilsētām varat atrast tirgu, kurā iepirkties uz svara, izmantojot savu burciņu, tīkliņu vai citu tvertni vai trauciņu, patīkami arī iegriezties vietās, kuras speciāli radītas ar domu atriezt modernajā dzīvē iepirkšanos bez jebkāda iepakojuma (aspirateur à main puissant).

Lai vai Tu vēlētos iegādāties graudus, žāvētus augļus, pat gaļas produktus vai piena izstrādājumus, vairs nevajag sevi ierobežot, ja strikti izvēlies neiegādāties iepakojumā iepakoto produkciju. Tā arī, galu galā, nevajadzēs vienmēr meklēt pilsētas tirgu, kas strādā tikai un vienīgi sestdienās, ir īpaši domāts pilsētniekiem un tiem, kas piektdienu vakarus netērē laiku iziešanai un sestdienu rītos ir gatavi celties uz iet uz tirgu pēc nedēļas dārzeņu, graudu un piena devas.

Vai spēles iemāca bērniem pārvaldīt finanses?

Nauda un finanses mūsdienu pasaulē ieņem ārkārtīgi nozīmīgu lomu. Ar to mēs visi saskaramies ikdienā, tāpēc arī bērniem par to ir jāmācās pēc iespējas ātrāk. Protams, nevar gribēt, lai jau 1.klasē bērns saprot naudas vērtību un pats spētu saprātīgi apieties ar savu kabatas naudu. Taču patiesībā tas, ka bērns savu nedēļas kabatu iztērē vienā dienā nopērkot tikai saldumus un našķus ir pat labi. Tādējādi nākamajās dienās viņam vairs šī kabatas nauda nebūs, un nevarēs nopirkt saldumus, un būs bez tiem jāiztiek (ja vien nav palicis kaut kas no iepriekš nopirktā planchas de vapor buenas). Pavisam mazi bērni uzreiz nesapratīs šo saistību, pārdzīvos, dusmosies, varbūt prasīs, lai vecāki iedod vēl naudu utt. Vecāki arī var izmantot dažādas metodes, lai bērni gūtu kādu mācību šādā situācijā. Piemēram, var izskaidrot, ka ja jau visa nauda iztērēta, tad būs jāgaida līdz nākamajai reizei un neko nevar darīt. Vai arī var piedāvāt pastrādāt, ja grib saņemt kādu naudu. Ar vārdiem pastrādāt ir domāts, piemēram, nomazgāt traukus, palīdzēt ko virtuvē vai ko tamlīdzīgu. Tādējādi bērns iemācās, ka nauda neuzrodas no zila gaisa – tā ir jānopelna. Ne visi bērni iemācās lietas vienādi, tāpēc ar dažādu spēļu palīdzību var būt vieglāk saprast lietas. Monopols ir diezgan klasiska spēle, kura ir iecienīta jau daudzus gadus. Ir diezgan daudz dažādu galda spēļu, kuras var iemācīt apieties ar naudu un pārvaldīt savas finanses. Bērni šīs spēles, protams, uztver kā spēles, taču kaut kur zemapziņā tas viss nosēžas. Ja bieži spēlē šīs spēles, tad tomēr it kā izstrādājas kaut kādas prasmes un refleksi. Realitātē nonākot kādā līdzīgā situācijā, iespējams, cilvēks rīkojas pēc tāda principa, kā to būtu darījis spēlējot spēli – kaut arī tajā brīdī nemaz par to nedomā. Monopols patiesībā ir lieliska spēle, jo var iemācīt arī pieņemt dažādus finansiālus lēmumus, piemēram, vai pārdot kaut ko, vai ieguldīt attīstībā, vai kaut ko nopirkt, vai iekrāt kam lielākam. Protams, galda spēles vairs nespēlē tik bieži kā dažādas datorspēles. Taču arī datorspēles bieži vien ir saistītas ar naudas plūsmu. Tas pats Monopols ir pieejams arī datorā – modernāka versija. Daudziem cilvēkiem ir negatīvas domas par datorspēlēm – tās it kā padara bērnus agresīvus, atkarīgus no spēlēm, utt. Taču datorspēlēm ir daudz vairāk pozitīvu īpašību, nekā negatīvu. Kaut vai tā pati apiešanās ar naudu – daudzās spēlēs (arī tādā, kur ir jācīnās un it kā nekādas saistības ar finansēm nav), arī tur ir jākrāj nauda, lai varētu nopirkt labāku ieroci vai bruņas, kā arī ir iespējams pārdot lietas. Arī tādā veidā bērni darbojas ar naudu – lai arī virtuālu, bet tomēr naudu. Protams, ir arī tādas spēles, kas ir tieši domātas, lai bērniem visu ko iemācītu (comparativa centros de planchado) – gan valodu, gan rakstīt, gan lasīt, gan arī to pašu naudas vērtību. Varbūt tieši datorspēles ir tas, kas mūsdienās bērniem iemāca apiešanos ar naudu. Jo arī tās pašas datorspēles ir jāiegādājas, un bērni var iekrāt naudu no savas kabatas naudas, kas ir reāla nauda. Katrā ziņā ir vērts pamēģināt dažādas metodes, lai bērnam palīdzētu ātrāk apgūt pamata lietas par finansēm, jo tās mūsdienās ir ļoti nepieciešamas zināšanas, un jo ātrāk to apgūst, jo labāk.

Naudas piesaistīšanas rituāli

Lai piesaistītu naudu ir ļoti daudz paņēmienu. Protams, tikai rituāli vien nepalīdzēs, būs arī pašiem kas jādara, jo sēžot dīvānā un tikai pildot rituālus no zila gaisa nekas nenokritīs. Piemēram, ir rituāli, kas paredzēti katrai nedēļas dienai – katrā dienā kāds cits rituāls. Var jau būt, ka pietiek ar vienu, taču, ja ir vēlme, tos var regulāri pildīt. Pirmdienā var veikt rituālu tad, ja pirmdienā iekritīs 13. datums. Ja tāda diena ir, tad tas ir jāizmanto. Īstenībā pavisam vienkāršs rituāls. Tieši pulkstens 13:13 ir jāskaita 13 monētas tieši 13 reizes (aspirapolvere portatile). Pēc tam, kad tas izdarīts, monētas vēlams stundas laikā iztērēt. Šādu rituālu gan nevarēs veikt katru nedēļu vai pat katru mēnesi, taču varbūt tas tieši būs efektīgs tāpēc, ka to nevar izdarīt katru dienu. Katrā ziņā daudz laika tas neaizņems. Savukārt, ja otrdienā ir izdevies atrast kādu vecu vai saskrāpētu naudu, tad to vēlams makā turēt pie lielākās naudaszīmes, lai pievilinātu tieši tās lielākās banknotes un līdz ar to – arī vairāk naudas. Kaut gan šāds rituāls nebūs diez ko viegls – cik gan bieži vispār izdodas atrast kādu naudu? Un cik no tādas atrastās ir kāda veca vai saskrāpēta? Un lai tas viss vēl notiek tieši otrdienā? Visticamāk, ja kas tāds tiešām ir noticis, tad noteikti jāpilda rituāls, jo kas tāds notiek patiešām reti. Savukārt trešdienas rituālam būs vajadzīga 5 euro banknote. Tā jāsamaina monētās un jāatdod ubagiem, pie tam, tieši vīriešiem ubagiem. Tas it kā palīdz un pasargā tevi no personīgajām neveiksmēm un finansiālām nepatikšanām. Grūti teikt cik tur ir taisnības, taču šiem vīriešiem – ubagiem šī trešdiena kļūs par īstenu mazo piektdienu. Ja trešdienas rituāls šķita dīvains, tad ceturtdiena tomēr to nedaudz pārspēj savā dīvainībā. Bet varbūt jo dīvaināks rituāls, jo efektīvāks? Lai nu kā, ceturtdienā, pirms iziet no mājas ir jāpaņem kāds vecs rēķins vai čeks, tas ir jāsaloka un jāpieliek pie “trešās acs” (vieta pierē starp acīm) un jālūdz palīdzība, aizsardzība un nauda. Ja kāds to no malas redzētu noteikti padomātu kaut ko interesantu – īpaši, ja nezinātu kāpēc to dari. Varbūt tāpēc tas ir jādara izejot no mājas – mājinieki gan jau sapratīs. Savukārt piektdienas rituāls ļoti vienkārš un nekādā ziņā nešķiet dīvains. Uz mazas papīra lapiņas ir jāuzraksta teksts – “Dārzā ir bagāta raža, mans dārzs ir mans naudas maks. Es nebaidos”. Pēc tam šo lapiņu vajag ielikt savā naudas makā. Principā var atrast kādu nelielu kabatiņu, lai tas netraucē un neizkrīt miglior aspirapolvere per auto. Turklāt, tas nav jādara katru piektdienu. Ja reiz tas ir izdarīts, tad nav vajadzīgs to darīt atkārtoti. Vienīgi tad, ja lapiņa pazudusi vai ja ir jauns maks. Sestdienas rituālam būs nepieciešams mazs maisiņš, zirnis un monēta. To vajag paslēpt virtuvē, lai neviens cits mājinieks nezina, kur tas atrodas. Kad to kāds nejauši atradīs, tad nauda tiks piesaistīta. Taču nevajag speciāli slēpt tā, lai to var viegli un ātri atrast – naudu tik vienkārši apmānīt nevar, tā ka rituāls var nedarboties. Savukārt svētdienā nāksies papildināt sāls trauku. Tā laikā skaļi jāsaka – Kamēr sāls ir sāļš, es nebaidos no nekā. Nabadzība, ej prom! Tagad un uz visiem laikiem! Uz sāls trauka jāuzliek naudas maks un nākamajā rītā jāliek somā.

Kā strādā spēļu automāti?

Mīts, kurš tomēr skan labāk kā mīts, ne taisnība – ja pēdējā laikā ir uzgriezts jackpot, tad tas nevar atkārtoties tuvākajā laikā. Bet šī nav taisnība, jo kā jau tika minēts, katrs grieziens nav savā starpā saistīts. Ir bijušas vairākas situācijas, kad spēlētājs pie automāta ir uzgriezis jackpot un tieši šī iemesla dēļ pārējie spēlētāji kādu laiku nevēlas spēlēt pie konkrētā automāta, jo domā, ka pie šī automāta vēl vienu jackpot iespēja dabūt nebūs. Toties iespējamība, ka ir iespēja uzgriezt šo jackpot ir tikpat liela, kā pirms tam. Tam nav nozīmes, arī trīs reizes pēc kārtas ir iespēja uzkrist jackpot, bet spēlētāji domā, ka katrs gājiens ir saistīts. Tāpat arī ir ar situāciju, kad spēlēji pie viena automāta, no tā aizgāji, un cilvēks, kurš nākamais sāka spēlēt, dabūja lielu laimestu. Iespēja, ka tu paliktu pie šī automāta un iegūtu šo laimestu ir ļoti neliela (sites de apostas esportivas).

Arī mīts izskan domā – ja spēlēs ar maksimālo likmi, tad būs iespēja iegūt džekpotu. Nav nepieciešams spēlēt ar maksimālo likmi, jo tas nav saistīts ar laimesta lielumu. Ja tiek izmantota maksimālā likme, tad tikai ir iespēja ātrāk zaudēt savu naudu automātā.

Ja runa ir par automātiem, tad šeit nevar izveidot nekādas sistēmas un stratēģijas. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka spēlē jau ilgu laiku un zina, kā darbojas katra mašīna, tādēļ izredzes uzvarēt viņam ir lielākas, nekā iesācējam. Toties ir laiks apgāzt šo mītu, jo šie cilvēki tikai cenšas papildus uzpelnīties, sakot, ka var pārdot savu stratēģiju par noteiktu summu. Viņi muļķo gan sevi, gan arī cilvēku, kuram piedāvā savu stratēģiju. Piemēram skatoties no viņu skatupunkta – kādēļ gan viņi vēlētos pārdot savu stratēģiju, ja ar to viņi varētu lielāku naudas summu nopelnīt ar automātu palīdzību? Jāatceras, ka cilvēki mēģina jūs apkrāpt, tādēļ jāizvairās no kazino un spēļu zālēm.

Spēļu automāti ir tik populāri un pieprasīti, ka tie spēj nest 70% no kazino ienākumiem. Tie nes milzīgu peļņu tā darbiniekiem un pašam kazino. Tādēļ loģiski ir tas, ka iespēja zaudēt ir lielāka nekā uzvarēt. Toties lai uzturētu kazino, īpašniekiem ir jāveic lielas izmaksas. Kā piemēram, speciāla atļauja izmaksā zem 500 tūkstošiem eiro, tad pagarināšana vēl 35 tūkstošus eiro. Tāpat ik gadu tā ir jāpārreģistrē, kas izmaksā 35 tūkstošus eiro. Lai atvērtu kazino, jāsamaksā 28 tūkstoši eiro par tā atvēršanas atļauju. Tāpat arī par spēļu zāles atvēršanas atļauju jāsamaksā aptuveni 4 tūkstoši eiro. Arī pašas spēles un to galdi maksā lielu naudu: ruletes spēļu galds – 17 tūkstoši eiro, katrs kāršu un kauliņu spēles galds – 17 tūkstoši eiro, kā arī katrs spēļu automāts var izmaksāt kazino līdz tūkstošiem eiro pluss nodokļi. Toties šīs summas ir sīkums, ja salīdzinām ar to, cik kazino spēļu zāles iegūst gada laikā mais informações aqui.

Atgādinām, apdomāt savu rīcību un neiesaistīties azartspēļu spēlēšanā, ja jums ir noslieces uz atkarību rašanos.

Atkarība no azartspēlēm: simptomi un ārstēšana

Ja jūs regulāri tērējat naudu kazino, spēļu automātos vai citās interneta spēles, tad šī problēma ar laiku var izjaukt jūsu attiecības ar tuviniekiem, traucēt jums darba un novest līdz finansiālajai bedrei. Nav izslēgts, ka jūs jau esat pazaudējis pēdējo cerību un sapratis, ka nekad vairs nespēsiet atteikties no šī murga, tomēr profesionāļi apgalvo, ka ar pareizām metodēm ir iespējams tikt galā ar šo problēmu un atjaunot kontroli par savu dzīvi.

Ārstēšana

Ja jūs sapratīsiet, ka esat atkarīgs no azartspēlēm, kā arī tās simptomus, un to, ka jums ir nepieciešama ārstēšanās, tad jūs varat vērsties pēc palīdzības pie ārstiem un kopā noteikt, ka noritēs ārstēšana.

Atkarība no azartspēlēm ir viens no kontrolēšanas veidiem pār slimīgajam jūtām un sāpēm. Kaislīgie spēlmaņi nav spējīgi kontrolēt savu tieksmi uz azartspēlēm, pat ja apzinās, ka tā kaitē gan pašiem, gan viņu tuviniekiem. Pat tad, kad spēlmanis apzinās, ka viņam ir lielas izredzes pazaudēt visu naudu un sporta likmes, viņš nevar izdarīt apzinātu izvēli: spēlēt vai doties lūgt palīdzību. Mūsdienās ir izveidoti daudzi centri, kas palīdz cīnīties ar šo atkarību. Jāsaka, ka daudzi cilvēki, ar to veiksmīgi ir tikuši galā.

Kā atbrīvoties no nepatīkamajām sajūtām pēc atteikšanās no azartspēlēm?

Nepatīkamās sajūtas, piemēram, stress, depresija, vientulības sajūta, bailes, nemiers, var jūs visu laiku provocēt, lai jūs ietu savas atkarības pavadā un to pastiprinātu. Pēc saspringtas darba dienas, strīda ar laulāto draugu vai darba kolēģi vai arī lai vienkārši atslābinātos. Bet eksistē arī daudz veselīgāki un lētāki veidi lai turētu nepatīkamās sajūtas sasietas ciešā mezglā. Ārstēšanās laikā, pacientiem, parasti iesaka mācīties meditēt, izmantot atslābināšanās vingrinājumus un elpošanas vingrinājumus.

Daudziem cilvēkiem, viens no svarīgākajiem aspektiem ir sameklēt nodarbošanos, kas varētu aizstāt azartspēles, kā arī tās smagās sajūtas, kas mudina ar to nodarboties. Pat tad, kad azartspēles vairs nav jūsu dzīves sastāvdaļa, slimīgās un nepatīkamās sajūtas, kas kādreiz lika jums spēlēt, joprojām var saglabāties. Speciālisti, palīdz slimniekiem noteikt šī sajūtas un sniedz rekomendācijas, kā ar tām var cīnīties. Jums būs jāiemācās tikt galā ar stresa situācijām un ikdienas problēmām, kas parasti izsauc jūsos vēlmi sāk spēlēt.

Simptomi

Atkarību no azartspēlēm, bieži vien sauc par slēpto slimību, tāpēc, ka tai nav acīmredzamu fizisko pazīmju un simptomu, kā tas alkoholisma un narkomānijas gadījumā. Atkarīgie no azartspēlēm parasti noliedz vai minimizē savu problēmu. Turklāt, viņi dara visu, lai noslēptu faktu, ka viņi spēlē 0 attālinās no ģimenes, paliek noslēgti, zog un melo, nestāsta kur bija un ar ko nodarbojās.

Problēmas sākas tad, ja:

  • Jūtat, ka jums gribas noslēpt faktu, ka spēlējat, varat spēlēt slepus vai arī melot, cik daudz esat nospēlējis.
  • Jums ir grūti kontrolēt spēli. Vai varat to beigt, ja esat tikko iesācis vai spēlējat kamēr vairs nav naudas?
  • Spēlējat azartspēles pat tad, kad jums nav naudas.

Vairāk par azartspēļu atkarību iespējams uzzināt http://www.tavskazino.com.

Ja gribat kļūt bagāts, ievērojiet šos likumus

Likumi, kas ir saistīti ar naudu, ir vienkārši, bet ievērot tos reizēm ir ļoti grūti. Ja jūs gribat kļūt bagāts, tad jums visu laiku vajag sekot līdzi tam kā jūs izturaties pret naudu un visu laiku atjaunot savu attieksmi pret to. Lūk, daži likumi, kas palīdzēs jums pārskatīt savu attieksmi pret naudu.

Katram cilvēkam ir sava individuāla pieeja naudai

Neskatoties uz pašpārliecināto raksta virsrakstu, mums ir jāsaka, ka katram cilvēkam ir sava, individuāla pieeja naudai. Kopējie likumi, neder visiem cilvēkiem vienādi un jebkurā situācijā. Šajā jomā, pat eksperti nevar vienoties par daudziem jautājumiem, piemēram, vai ir izdevīgi priekšlaicīgi nomaksāt hipotekāro kredītu, lietot kredītkartes un πού να παίξουν κουλοχέρηδες. Kādreiz, kopējie likumi ir izteikti padomu veidā un ne vienmēr darbojas, piemēram, padoms – tērējiet mazāk nekā saņemat.

Kad jums nav naudas, tad nāksies ignorēt daudz padomu, kas skar finansiālo jomu, tāpēc, ka tie var vēl vairāk pasliktināt jūsu finansiālo situāciju. Pat tiem cilvēki, kuriem ir absolūti vienādi ienākumi, ir dažādas budžeta stratēģijas un finansiālie mērķi. Tāpēc, ieklausieties padomos, bet vienmēr pieskaņojiet tos savai situācijai.

Daudzi likumi, kā apieties ar naudu, vienmēr ir modē

Citiem vārdiem sakot, ir noteikti pamati, kā vajag apieties ar finansēm. Tos uzzināt, ir lietderīgi ikvienam no mums, it īpaši tāpēc, ka par tiem nestāsta skolā. Vissvarīgākie likumi, kā apieties ar naudu nemainās. Tie iekļauj sevī, vēl vienu svarīgu likumu, ka vienmēr ir nepieciešams saglabāt starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem, neatkarīgi no tā, jūs tērējat mazāk nekā nopelnāt, vai arī nopelnāt vairāk nekā tērējat ( būtībā, tas ir viens un tas pats, bet perspektīvā, abi šie varianti mazliet atšķiras).

Nauda var padarīt jūs laimīgu (viss ir atkarīgs no tā, kur jūs to tērējat)

Nauda tas ir līdzeklis. Kaut gan par naudu nav iespējams nopirkt mīlestību, tā tomēr ir spējīga padarīt jūs laimīgu, ja jūs par prioritāti uzskatāt pieredzi un palīdzību citiem cilvēkiem. Ja jūs nezināt, kur tērēt savu godīgi nopelnīto naudu, tad vienmēr izvēlaties pirkumus, kuri jums kalpos pēc iespējas ilgāku laiku.

Sastādiet budžetu

Budžets palīdzēs jums saprast, kur tiek iztērēta nauda. Ja jums nav budžeta, jums var likties, ka nauda, maģiskā veidā, pazūd no jūsu naudas maka. Tas ir arī ļoti svarīgs solis tad, ja jūs atrodaties “uz sēkļa”. Pēc budžeta sastādīšanas un ieņēmumu – izdevumu salīdzināšanas jūs sapratīsiet, kur paliek lielākā daļa jūsu naudas. Nosakiet mērķi katrai monētai un jums kļūs vieglāk sasniegt savus finansiālos mērķus.

Vienmēr apspriediet savu algu ar darba devēju

Vienmēr. Vislielākā kļūda ir nekad to nedarīt un μπλακ τζακ. Nebaidieties uzdot jautājumus par algu, nedomājiet, ka pēc jautājumu uzdošanas darba devējs jūs uzskatīs par naudas mīli. Patiesībā, kadru atlasīšanas speciālisti gaida tādus jautājumus un ieraksta tos vakancēs. Ja jūs neapspriedīsiet savu darba algu, tas var uz pusi samazināt jūsu algu visas karjeras laikā.

Pasaulē labākās futbola līgas

Tā kā futbols ir tik populārs daudzās pasaules valstīs, ir izveidojušās ļoti daudzas profesionālā futbola līgas. Jautājums par to, kura no visām līgām ir labākā ir neatbildams. Futbola fani par to strīdējušies vienmēr, jo vairākās lielajās līgās ir sastopami visiem labi zināmi vārdi, kā arī ikkatrā līgā ir aizvadītas vienreizējas aizraujošas spēles. Arī mēs nepateiksim, kura ir labākā, bet iepazīstināsim ar dažām no prestižākajām un zināmākajām futbola līgām. Šeit būs dažas no top futbola līgām, kuras visbiežāk piedāvā arī sporta totalizatori.

Francijas futbola 1. līga (French Ligue 1)

Ligue 1 ir Francijas augstākā profesionālā futbola līga. Francijai ir arī Ligue 2. Ligue1 spēlē 20 futbola klubi. Katru sezonu 2 sliktākie klubi tiek pārcelti uz Ligue 2, bet divi labākie no Ligue2 uz Ligue 1. Šīs līgas sezona sākas maijā un noslēdzas augustā. Kopskaitā vienā sezonā tiek aizvadītas 30 spēles (38 katrai komandai), kā rezultātā tiek noskaidrotas labākās un sliktākās komandas. Pēc UEFA koeficienta šī līga ieņem tikai 6. vietu, mazliet atpaliekot no Portugāles futbola Premjerlīgas, taču Francijas līga ir lielāka un zināmāka pasaulē.

Itālijas futbola čempionāta A sērija (Serie A)

Serie A ir augstākā profesionālā futbola līga Itālijā. Šajā līgā sacenšas 20 labākās Itālijas futbola komandas. Pēc UEFA koeficienta Serie A ieņem ceturto vietu, taču daudzi to uzskata par pasaulē pašu labāko futbola līgu. UEFA čempionu līgas kausu nereti izcīna kāda no Serie A komandām. Itāļu klubi veselas 26 reizes ir tikuši finālā un ieguvuši 11 kausus. Tas ir ļoti labs sasniegums, kaut gan līgā spēlē arī daudzas vājākas un mazāk zināmas komandas.

Anglijas futbola Premjerlīga (Premier League)

Premier League ir augstākā Anglijas profesionālā futbola klubu līga. Tā kā Anglija ir mūsdienu futbola dzimtene, daudzi šo līgu vērtē augstāk, taču pēc UEFA koeficienta tā pagaidām ir tikai trešajā vietā. Līgā spēlē 20 komandas no kurām 3 vājākās katras sezonas beigās izkrīt. Līdzīgi kā citās līgās, sezona norisinās no maija līdz augustam, komandām katrai izvadot 38 spēles. Par spēcīgāko līgas komandu tiek uzskatīta Manchester United, lai gan pēdējā sezonā sevi pieteica Leicester City. Premier League komandas ir ļoti spēcīgas un daudzas ar labiem rezultātiem startē čempionu līgā.

Vācijas futbola Bundeslīga (Bundesliga)

Bundesliga ir augstākā Anglijas profesionālā futbola līga. Daudzi noteikti teiks, ka šī ir pati spēcīgākā futbola līga, jo kā nekā Vācijas komandas bieži iegūst UEFA čempionu līgas kausu un līgas komandās spēlē daudzi pasaulē labākie un zināmākie futbolisti, taču pēc UEFA koeficienta, tā ierindojas otrajā vietā. Vācijā ir mazliet atšķirīga līgu sistēma nekā daudzviet citur Eiropā, tāpēc līgā spēlē 18 komandas, bet futbola līgu organizācija bieži piedzīvo pārmaiņas.
Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija (La Liga)

La Liga ir s augstākā līga Spānija futbolā un gan pēc UEFA koeficienta, gan arī daudzu futbola fanu domām, tā ir labākā un spēcīgākā futbola līga visā pasaulē. Tā ir mājvieta tādām spēcīgām komandām kā Madrides Real, Barselona un Atletiko Madride. Šīs komandas bieži sasniedz augstākās virsotnes, bet arī citiem klubiem, kas kopskaitā ir 20, neiet slikti. La Liga noteikti ir spēcīgākā futbola līga šobrīd.

Ja sporta totalizatori jūs neuzrunā, bet azarts allaž ir jūsu sabiedrotais, šeit būs labākās kazino spēles bezmaksas.

Kādēļ mēs sapņojam?

Sapņošana ir viena no nodarbēm, kas ir kopīga visiem cilvēkiem, tomēr nevienam nav īsti skaidrs kādēļ mēs to darām. Mēs neredzam sapņus katru reizi, kad guļam. Reizēs, kad sapņojam, tie ir apveltīti ar kādu nejaušu un ar jēgu neapveltītu scenāriju. Mēs mēdzam pamosties ar miglainām atmiņām par kādu mežonīgu sapni, taču parasti ir ļoti grūti atcerēties pietiekoši daudz, lai no šīm detaļām varētu izveidot pilnu stāstu – licuadora opiniones. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kādēļ ir grūti pētīt sapņus. Tiem trūkst konsekvences, tie ir nejauši un viegli aizmirstas. Vairums psihologu piekrīt, ka sapņi nepilda nevienu konkrētu psiholoģisku funkciju. Tomēr daži pētnieki uzskata, ka mēs sapņojam ne bez iemesla, tiem kalpojot kādai vēl neskaidrai emocionālai funkcijai. Pie pēdējiem pieder tādi psihologi, kas pēta ne tikai pašu sapņu fenomenu, bet arī tajos piedzīvotā jēgu. Viņus interesē, kā sapņi ietekmē mūsu ķermeņus un prātus, piemēram, vai tie var norādīt uz to, kā mēs redzam pasauli un pārstrādājam informāciju. Citi pēta sapņu vēsturi un vai nav tā, ka aizvēsturē sapņi rādījušies tika atsevišķiem mūsu senčiem, bet, kādas nezināmas evolucionāras priekšrocības dēļ, par sapņošanu atbildošie gēni ir izdzīvojuši līdz mūsdienām.

Vairāki pētījumi ir nonākuši pie viena secinājuma – sapņi palīdz mūsu smadzenēm uzglabāt informāciju. Mums sapņojot, tās pārvieto informāciju no īslaicīgās uz ilglaicīgās glabāšanas reģioniem. Neirologi ir atklājuši, ka dienas laikā, atmiņas tiek glabātas smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par ilgtermiņa atmiņu, bet miega laikā tās tiek pārvietotas uz citām smadzeņu daļām, piemēram, tām, kas atbild par vispārīgajām zināšanām. Pētnieki ir atklājuši, ka pirms šīs atmiņu migrācijas, smadzenes mēdz tās arī nospēlēt atkārtoti, dažkārt apgrieztā secībā. Šie atklājumi, iespējams, izskaidro gan to kādēļ sapņos redzētais šķiet tik bezjēdzīgs, gan to kādēļ to ir tik grūti atcerēties – jo atmiņas tiek atskaņotas atpakaļgaitā un pēc tam pārvietotas.

Psihologi sliecas domāt, ka sapņiem ir vērtīga terapeitiska nozīme. Ar sapņos izspēlēto ilūziju palīdzību, smadzenes mums palīdz tikt pāri sirdssāpēm, bailēm un stresam. Tās rada ilūziju, kas izsauc spēcīgas emocijas, iespējams, ļoti nepatīkamas, bet vēlāk tās tiek viegli aizmirstas, mazinot emocionālas traumas risku. Tāpat smadzenes varētu izmantot sapņus, kā emocionālu kaujas simulatoru, izspēlējot dažādus mums nozīmīgus notikumus no neskaitāmām perspektīvām, palīdzot mūsu zemapziņai tos labāk izprast un sagatavojot mūs labāk tikt galā ar līdzīgiem gadījumiem nākotnē.

Ar hroniskiem miega traucējumiem cieš kaut kur starp 50 un 80 procentiem psihiatrijas pacientu, kamēr pārējā sabiedrības daļā, šādi traucējumi ir tikai katram desmitajam. Hārvardas Universitātes 2009. gada veiktajā pētījumā, tika atrasta saikne starp sapņiem un izplatītākajām psihiatriskajām kaitēm, piemēram, bipolāro sindromu. REM miega traucējumi, tā tiek saukta miega fāze, kurā redzam sapņus, ietekmē neirotransmitorus un stresa hormonus. Šie traucējumi atstāj iespaidu uz mūsu emociju regulējumu un to, kā domājam. Lai gan šie atklājumi ir īpaši draudīgi, tie ir arī ļoti daudzsološi, jo norāda uz iespēju krietni samazināt psihiatrisko slimību izplatību tikai ar miega traucējumu atrisināšanu, kas ir daudz vienkāršāk ārstējama kaite.

Kāpēc laimīgi pāri nepublicē savas attiecības sociālajos tīklos?

Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēki par primāro uzskata iemūžināt dzīves notikumus savos telefonos un tad dalīties ar tiem savos sociālajos tīklos. Vērojot dažādas pārraides vai notikumus, mēs redzam cilvēkus blenžot telefonu ekrānos un straumējot video vai uzņemot kārtējo foto. Mēs esam nonākuši tik tālu, ka cilvēki sāk vērtēt citu cilvēku dzīvi pēc tā, kādi ieraksti parādās indivīda sociālajos tīklos un cik kvalitatīvas bildes tiek uzņemtas un publicētas.

Nepārprotiet – ir normāli, ka pāris savus notikumus un skaistās attiecības iemūžina un publicē sociālajos tīklos. Taču ir svarīgi apzināties, ka par savām attiecībām, kuras dažkārt nav tik skaistas un rožainas kā mums gribētos, nav nepieciešams ziņot un tās izlikt apskatei teju katru dienu. Vēljovairāk, mūsdienu sabiedrība ir nonākusi tik tālu, ka par to, vai tavs labākais draugs precas, šķiras vai gaida bērniņu, mēs visupirmām uzzinam no vienkārša Facebook statusa nomainīšanas un tikai vēlāk – no paša cilvēka.

Piedāvājam jūsu izmanībai dažus faktus par to, kāpēc laimīgi pāri savas attiecības tik bieži nepublicē un neatspoguļo sociālajos tīklos. Varbūt kādam no jums tas liks aizdomāties un varbūt pat pamainīt savus ieradumus ar publikācijām sociālo tīklu profilos.

Dzīvo mirklī
Ja cilvēkam dzīve apmierina un viss šķiet kārtībā, tad nešķiet loģiski izniekot savu laiku un publicēt dažādus ierakstus par to, cik laimīgs tu jūties, vai ne? Vēljovairāk, psihologi šo skaidro ar nepastāvību un nepārliecinātību. Publicējot ierakstus no dārgiem restorāniem vai kā ar mīļoto laiski guļam gultā, mēs vēlamies saņemt apstiprinājumu no blakus cilvēkiem. Jāsaprot ir viens – ne visiem cilvēkiem ir svarīgs tavs “patīk” pie kāda no attēliem. Jo galu galā – mēs dzīvojam sev un veidojam savu dzīvi paši.

Patiesā laime

Pēc bilžu “patīk” un sekotāju skaita tu nevari noteikt, cik cilvēks ir laimīgs vai tieši otrādi – nelaimīgs. Mēs bieži vien aizmirstam, ka īstenais prieks ir jāgūst no pašām attiecībām un procesa, kas ar to saistīts, nevis lieku attēlu un informācijas publicēšanas internetā. Tāpēc arī veiksmīgi un laimīgi cilvēki neiespringst uz to, kā izskatās viņu Facebook vai Instagram profils. Galvenais, ka pats jūties labi.

Nekas nav jāpierāda

Ir nācies lasīt gadījumus par to, kā pāri sastrīdas par to, ka viens no partneriem atsakās ievietot bildes ar otru pusīti savā Instagram vai Facebook profilā vai citā mājas lapā. Kas, protams, šķiet pilnīgs absurds. Tiekties pēc atzinuma ir tikai vēl viens psiholoģisks process. Pretēji, laimīgi pāri pēc šī cilvēku atzinuma un apstiprinājuma netiecas.

Ko saka pētījumi?
Arvien interesantāks lauciņš mūsdienu pētniekiem šķiet internets un sociālie mediji. Pirms kāda laika, kādā apkopotā pētījumā ir secināts, ka pāri un cilvēki, kuri tik ļoti neizmanto sociālos tīklus, jūtas daudz laimīgāki. Iemesls tam, ir ļoti vienkāršs. Proti, šādi cilvēki nesalīdzina sevi ar citiem un netiecas pēc atzinuma. Šādi cilvēki būvē savas karjeras neatkarīgi no tā, cik daudz sekotāju tiem ir un cik daudz bilžu “patīk” tie saņem.

Ceru, ka šis raksts jums lika nedaudz aizdomāties. Protams, mēs katrs ņemam dalību šajā sociālo tīklu laikmetā, taču katrai lietai ir savas robežas. Nebūvēsim savu nākotni balstītu uz mūsu statusu sociālajos tīklos. Tieši otrādi – būvēsim savu nākotni balstītu uz mūsu sajūtām, vēlmēm un interesēm.

Paldies – alfakasino.com

Kad Olimpiskie standarti slīd

Katrus četrus gadus, Olimpiskās spēles piesaista miljardiem skatītāju no visas pasaules, lai tie varētu vērot cilvēces labākos vīrus un sievas dodoties sīvā cīņā. Katram sportistam, kas soļo cauri galvenajam stadionam atklāšanas ceremonijā, ir iespēja kļūt par čempionu savā disciplīnā. Dalībnieku izcelsme, pārliecība, piederība un cita ar sportiskajām spējām tieši nesaistīta informācija, ir atzīta par nederīgu un tiek atstāta pie Olimpiskā ciemata vārtiem (apostas esportivas). Šie ir paši augstākais no spēļu principiem, vienlīdzība un iespēja piedalīties. Tomēr, standartu uzstādīšana nav statisks process, aktīvs. Tos nevar uzstādīt un atstāt kā ceļa zīmi, vai laternas stabu un atstāt. Tie ir jātur. Diemžēl, bet pašsaprotami, ka spēļu 120 gadu garajā vēsturē ir bijuši brīži, kad standarti ir izrādījušies par smagiem un tie ir slīdējuši no olimpiešu rokām.

Moderno spēļu dibinātājs Pjērs Kubertēns ir iegājis vēsturē kā Olimpiskā gara reanimators. Mūsdienās, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kuru aizsāka Kubertēns, vēlētos, lai tieši tādu viņu atcerētos, sīkāk neiedziļinātos viņa uzskatos, kas bija vecmodīgi un atklāti šovinistiski pat tam laikam. Kubertēns bija viens no karstākajiem pretiniekiem sieviešu dalībai spēlēs. 1912. gadā viņš rakstīja: “Manuprāt, šī sievišķīgā pusolimpiāde ir nepraktiska, neinteresanta, neveikla, un, nebaidos šī vārda, nekrietna”. Kubertēna diskriminējošā vīzija netika pildīta ilgstoši un, jau otrajās spēlēs 1900. gadā, sievietes varēja piedalīties tenisā un golfā. Sieviešu diskriminācija turpinājās arī pēc Kubertēna nāves. 1928. gadā, 32 gadus pēc spēļu atsākšanās, sievietes bija gaidītas piedalīties veselā virknē sporta veidu, ieskaitot populārās dažādu distanču skriešanas sacīkstes. Tomēr tiem laikiem raksturīgie aizspriedumi vēl par sevi atgādināja 800 metru skrējienā. Pēc šīm sacīkstēm dažas no sportistēm atlaidās uz muguras, lai atgūtu elpu. Atradās laikraksti, kuri šo ainu atspoguļoja kā neapstrīdamu pierādījumu tam, ka distance izrādījusies par garu trauslajiem sievišķiem un organizatoriem būtu jānokaunas, ka tie likuši viņām tik smagi skriet. Organizatoru vidū šīs raizes atbalsojās un 800 metru sieviešu skrējiens tika atcelts līdz pat 1960. gada spēlēm.

Ja no organizatoriem tiek sagaidīts, ka tie nodrošinās dalībniekiem godīgu iespēju sacensties ar pārējiem, tad no dalībniekiem tiek prasīts, lai tie tik tiešām sacenstos. Olimpiskajos turnīros bieži izveidojas situācijas, kurās sportistiem ir izdevīgi zaudēt kādā konkrētā sacensību posmā, lai iegūtu objektīvi vājāku pretinieku nākamajā. Viens no spilgtākajiem tā piemēriem norisinājās 2012. gada Londonas spēlēs, sieviešu badmintona turnīra dubultspēlē starp Dienvidkorejas un Ķīnas komandām. Dienu iepriekš, dānietes sarūpēja sensāciju uzvarot spēcīgo Indonēzijas pāri, nodrošinājusi dalību nākamajā kārtā, kur tās gaidīja ķīniešu un korejiešu pāru zaudētāju. Acīmredzot dāņu uzvara nebija atstājusi pārāk lielu iespaidu uz nevienu no abām Āzijas komandām – jogos da roleta, jo, jau no pirmajām mača sekundēm, bija skaidrs, ka sportistes apzināti cenšas zaudēt. Skatītāju svilpienu un ūjināšanas pavadījumā, abas komandas sita valoniņu tīklā. Laukumā nekas nemainījās arī pēc tam, kad kāds no organizatoriem apturēja sacensības, lai brīdinātu abas komandas, par iespējamo diskvalifikāciju, kas tās sagaida, ja farss turpināsies. Šie draudi vēlāk piepildījās un abas komandas tika izslēgtas no turnīra par nesportisku uzvedību.