Iepirkšanās. Iepirkšanās laikmetā

Baltijas beziepakojumu veikali, šķiet, sāk augt kā sēnes pēc lietus. Iepirkties ar līdzpaņemtajām burciņām, auduma maisiņiem un sveramās produkcijas maisiņiem nu ir ierasta lieta. Neviens vairs nesūdzas par kokvilnas auduma maisiņu smagumu un aizņemto vietu rokassomiņā, un daudzi pieraduši iepirkties biežāk kā reizi nedēļā, pēc brīvdienām ārpus Rīgas iebraucot kādā no lielveikaliem vai iepirkšanās centriem (meilleur aspirateur voiture).

Atpakaļ pie saknēm un vecmāmiņu ieradumiem

Ja vēl atceraties lauku piena stacijas ar uz tām mūžīgi atrodošamies piena kannām, tad metāla tvertne, koka pabalsts un garā zāle noteikti raisa idilliskas atmiņas. Ne tik sen atpakaļ arī vecākā paaudze strikti atteicās no iepirkšanās lielveikalos. Tā tika aizvietota ar iknedēļas braucienu uz tirgu, kur pie pazīstamās piena produktu tirgotājas, par draudzeni kļuvušās maizes cepējas un Pārdaugavas mazdārziņa īpašnieces krējums, rupjmaize un āboli tika iegādāti ik nedēļas. Tagad tā šķiet kā idille, un tikai nesenās zaļās kustības iespaidā mēs atgriežamies pie piena pudelēm un krējuma burkām, pie pazīstamām pašmāju maizes cepējām un lauku tortēm, pie iknedēļas Nakts tirgus apmeklējuma un jau zināmām melleņu lasītājām (un pārdevējām). Kaut šķiet, ka beziepakojumu laikmets ir kaut kas jauns, nepieciešams tik aizbraukt uz kādu attālāku Latvijas novadu. Joprojām redzēsi, ka maize tiek turēta nevis plastmasas maisiņā, bet gan drānas kulītē, bet graudi, cukurs un milti tiek iepirkti uz svara vai papīra turzās, kuras pēc tam tiek izmantotas malkas krāsns iekuram. Viss tiek patērēts, un nekas netiek izmests kā lieks. Mēs šobrīd varam tikai mācīties.

Rietumu iespaidi

Kad vairāk kā 20 gadus atpakaļ atvērām robežas un ielaidām savā zemē rietumu un skandināvu veikalus un lielveikalu ķēdes, mūsu iepirkšanās ieradumi mainījās. Pie komunisma un deficīta pieradušie, kas iepirkās tirgū vai audzēja paši, šuva paši savas kleitas, svārkus un mēteļus, mēs mainījāmies uz tiem, kas esam šobrīd. Iepērkoties aizvien retāk, izmetot nedaudz bojātās lietas daudz biežāk un mainot savus iepirkšanās ieradumus uz dabai daudz nedraudzīgākiem, mēs saplūdām ar rietumu pasauli. Tagad gan, rietumu tendencēm liekot atgriezties pie vecajiem ieradumiem un apdomīgām patēriņa izvēlēm, mēs arvien biežāk izvēlamies iet vecmāmiņu ceļu. Un tas, kas divdesmit gadu iepriekš likās “kā no laukiem,” mūsdienās ir pats modernākais. Tātad, burku stiepšana uz tirgu un agrā celšanās sestdienas rītā pēc garas piektdienas nakts nav kas neierasts, drīzāk – daudz vairāk saprasts.

Igaunija un Lietuva

Pērnavā, Igaunijā jau sen atpakaļ atvēries beziepakojuma veikals sniedz iespēju gan tūristiem, gan arī vietējiem iedzīvotājiem iegādāties praktiski visu sadzīvē nepieciešamo bez lieka iepakojuma. Tā, piemēram, varat doties pēc ikrīta kafijas, piekožot klāt zem stikla vāka paslēpušos cepumus. Arī Lietuvā, Kauņā un Viļņā, ir atvērušies jauni (un ne tika jauni) beziepakojumu veikali. Kaut jebkurā no minētajām pilsētām varat atrast tirgu, kurā iepirkties uz svara, izmantojot savu burciņu, tīkliņu vai citu tvertni vai trauciņu, patīkami arī iegriezties vietās, kuras speciāli radītas ar domu atriezt modernajā dzīvē iepirkšanos bez jebkāda iepakojuma (aspirateur à main puissant).

Lai vai Tu vēlētos iegādāties graudus, žāvētus augļus, pat gaļas produktus vai piena izstrādājumus, vairs nevajag sevi ierobežot, ja strikti izvēlies neiegādāties iepakojumā iepakoto produkciju. Tā arī, galu galā, nevajadzēs vienmēr meklēt pilsētas tirgu, kas strādā tikai un vienīgi sestdienās, ir īpaši domāts pilsētniekiem un tiem, kas piektdienu vakarus netērē laiku iziešanai un sestdienu rītos ir gatavi celties uz iet uz tirgu pēc nedēļas dārzeņu, graudu un piena devas.